Утка

Pile

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu. Pīļu dzimta ir plaša, un tai ir vairākas apakšdzimtas, no kurām 8 apakšdzimtās tiek sistematizētas dažādu sugu pīles. Visas pīles ir ūdensputni, un tās dzīvo gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Tās ir vidēji lieli putni, bet mazākas kā gulbji un zosis. Latviešu valodā dažas pīļu sugas tiek sauktas arī par gaurām, gaigalām, kākauļiem, ķerrām un krīkļiem. Dažu apakšdzimtu pīļu sugas tiek sauktas par zosīm, kā piešspārnu zosis un svilpējzosis, lai gan patiesībā tās ir liela auguma pīles.

Ar pīlēm reizēm jauc citus ūdensputnus, kuriem ir līdzīgas, noapaļotas formas, bet tie tomēr nav tām tuvu radniecīgi. Tādi ir gārgales, dūkuri, dumbrvistiņas un lauči. Pile pēc peldēšanas veida iedalās peldpīlēs un nirējpīlēs. Peldpīles barību iegūst, iegremdējot ķermeni līdz pusei ūdenī, bet nirējpīles ienirstot. Lidojot nirējpīles atšķirībā no peldpīlēm ļoti strauji vēzē spārnus.

Pīles ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Pīļu sugas, kas dzīvo ziemeļu reģionos ziemas periodā migrē dienvidu virzienā, bet siltākos reģionos dzīvojošās sugas ir nometnieces. Visbiežāk sastopamā pīļu suga ir meža pīle (Anas paltyrhynchos), kas sastopama arī visā Latvijā.^[1] Visā pasaulē pīle ir iecienīts medījums.