Лещ

Breksis

Viena no visizplatītākajām un populārākajām zivīm. Breksis ir karpu dzimtas zivs. Breksis ir viena no iecienītākajām pludiņmakšķernieku, gruntsmakšķernieku un arī zemledus makšķernieku trofejām. Teritorija, kuru apdzīvo tas zivis ir ļoti plaša. Breksi var sastapt visās upēs, kuras ietek Azovas, Baltijas, Kaspijas, Baltajā un Melnajā jūrā, noteiktās vietās šajās jūrās, kā arī Eiropas ezeros.

Iedzīvojies arī citos rajonos, tai skaitā Sibīrijā un Kaukāzā. Dabā sastopami arī ceļojošie brekši un tie ir Azovas, Urālu un Kaspijas zivis. Piemēram, Amūras upē dzīvo divu veidu brekši – baltais breksis(balto brekšu dzimta) un melnais breksis(melno brekšu dzimta), kas vizuāli ir ļoti līdzīgi parastajam breksim.

Ķermenis breksim ir plats pa vertikāli un tam ir gara anālā spura. Mute breksim ir gandrīz uz leju, spuras pelēkā krāsā, ķermeņa krāsa – sudrabota ar zeltītu toni. Garumā zivi mēdz izstiepties līdz 50cm, bet svaru tas var sasniegt pat pāri 6kg. Ir zināmi gadījumi, kad daži šīs sugas eksemplāri ir sasnieguši pat 8-10kg svaru un 70cm garumu.

Nārsto breksis aprīļa beigās līdz maija beigām, atkarībā no dzīvesvietas un ūdenstilpnes. Vienā piegājienā vina atstāj vidēji 70-390 tūkstošus ikru. Vidējā ūdens temperatūra, pie kuras zivis nārsto, sasniedz +12°С. Pārsvarā zivis nārsto uz sēkļiem ūdenszāļu aizaugušās vietās. Pēc nārsta aizpeld uz bedrēm vai noteiktām jūras daļām. Ziemā turas baros dziļās vietās. Barojas ar tārpiem, dažādām kūniņām, moluskiem, ūdenszālēm, kā arī, nesmādē barību, kas dabīgos apstākļos nav pieejama – maizi, mīklu, putraimus. Gastronomiskā vērtība breksim ir diezgan augsta, kaut arī asaku ir padaudz.