Мясо

Gala ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā. Uzturā visvairāk lieto liellopu, cūku, aitu, mājputnu, kā arī medījumu gaļu. Gaļas sastāvā var būt saistaudi un tā var saturēt kaulus. Pie gaļas mēdz pieskaitīt arī uzturā lietojamos dzīvnieku iekšējos orgānus (aknas, nieres, smadzenes, sirdi, plaušas, mēli), kā arī asinis.

Terminu “gaļa” dažkārt lieto pārnestā nozīmē (“lielgabalu gaļa”).

Gaļas sastāvs

Gaļa ir viens no svarīgākajiem olbaltumvielu avotiem uzturā. Treknā gaļā ir arī daudz tauku, bet ogļhidrātu saturs gaļā ir niecīgs. Liesa gaļa satur 1—10% tauku un 19—23% olbaltumvielu, kā arī līdz 77% ūdens. Gaļas tauku uzturvērtība ir dažāda — vērtīgāki ir tauki, kas satur polinepiesātinātās taukskābes (piemēram, arahidonskābi). To ir vairāk cūku taukos, mazāk liellopu taukos. Vēl vairāk polinepiesātināto taukskābju satur putnu gaļa.

Gaļa satur daudz B grupas vitamīnu, kā arī svarīgus mikroelementus — dzelzi, mangānu, varu, fosforu. Liellopu gaļa satur divreiz vairāk dzelzs nekā cūkgaļa.

Gaļas olbaltumvielas pieder pie praktiski pilnīgi (97%) sagremojamām. Izņēmums ir gaļas saistaudos esošais kolagēns un elastīns — kolagēnu gremošanas fermenti kuņģa skābajā vidē daļēji spēj sašķelt pēc gaļas termiskās apstrādes, bet elastīns vispār nav sagremojams.

Muskuļaudi satur 2—2,8% ekstraktvielu, kas nosaka gaļas specifisko garšu.

Ēdot nepareizi pagatavotu, glabātu vai invadētu dzīvnieka gaļu, var saslimt ar salmonelozi, trihinelozi un citām slimībām.