Креветки

Garneles (Caridea; vācu: Garnele) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta. Tā pieder pleocimātu apakškārtai (Pleocyemata). Krievu valodas ietekmē garneles reizēm sauc arī par krevetēm (krievu: креве́тки). Par garnelēm mēdz saukt arī sugas, kuras nepieder garneļu infrakārtai, piemēram, boksergarneles (Stenopodidea) vai zāģveida garneles (Dendrobranchiata), (angļu: prawns).

Garneles mājo gan saldūdens, gan sālsūdens tilpnēs, gan siltos ūdeņos, gan aukstos. Tās ir sastopamas visos okeānos un jūrās. Garneļu infrakārtā ir apmēram 3000 sugas, kas iedalītas 15 virsdzimtās. Baltijas jūrā mājo 3 sugas: parastā garnele (Palaemon adspersus), smilšu garnele (Crangon crangon)^[1] un Eiropas akmeņu garnele (Palaemon elegans).^[2]

Vini ir nozīmīgs barības avots daudziem dzīvniekiem, sākot ar zivīm un beidzot ar vaļiem. Tām piemīt izcila dzīvotspēja piesārņotos ūdeņos, tādēļ spēj uzkrāt un vēlāk nodot pa barības ķēdi uz augšu augstas koncentrācijas toksīnu devu. Vini savā uzturā plaši izmanto arī cilvēki.